rūtiņu klades
Mācīšanās nekad nebeidzas, bet skola gan. Laikā, kurā intensīvi rit debates par izglītības sistēmas kvalitāti, STROIKA piedāvā jaunākās paaudzes autoru refleksiju par savu skolas laiku rakstu sērijā “SKOLA 2018“.
afišējums
(daļa no vārdu virknējumiem, kuri atrasti un pārveidoti no vidusskolas burtnīcām un lapiņām)
***
sakrājos
(un izklājos zem rūtiņām
palienu zem veikalā pirktajām
precēm ar etiķetēm
kuras reizēm noplēšu
un uzlīmēju
zem virtuves skapīša)
izārdos
(izmainos
un aizgūtnēm piepūšos
ar miglu
lēnām
kopā
pieņemot kilogramus
uzkrājot
sevī kondensāciju
iekšā viss sasūcies
un lēnām pārvēršas
par miklu cepumiņu
ar ledusskapja smaršu)
pulsēju tālāk
ar savu rūtiņu burtnīcu
***
vismaz vairāku metru garumā
gandrīz puse no ielas
un daudz vairāk
kā mana auguma garuma
no zemes auga spīdums
tas ar savu sūcekņu mēli
pielips pie manas zoles
nesīšu spīdumu
kā mazu akmeni
kas ziemā ieķeras
kurpes papēdī
visur sev līdzi
atrādīšu skolotājiem
un pielīmēšu zem galda
un vēl uzrakstīšu
savu telefona numuru
uz pusdrupušās malas
palikšu par klases spīdumu
tālāk neskaidros apstākļos spīdums
pārtaps par daļu no skolotāja ikdienas
un ne tikai
tas paliks arī pēc manas
skolas beigšanas un sākšanas
varbūt arī kādreiz
tas pārvērstīsies
par manu jauno neredzamo būtību
kuru būšu atstājusi aiz sevis
beigās netieši vai tieši
par to aizmirsīšu
***
neliekos miera
jo kur man kā cilvēkam
kuram nav sapratnes
par matemātikas funkcionalitāti
(jo kāpēc mums vajag logaritmus
un atvasinājumus
ja tāpat ikdienā prātā guļu
kopā ar burtiem un vārdiem)
iešu ielās
un zīlēšu visu apkārtnes rajonu pēc kārtas
lai tikai nebūtu jāturpina
atvasinājumu risināšana
izguldīšu visu atmiņu lampās
kuru spuldzes ielikšu brīžos
kad vēlreiz būšu pielietojusi
nepareizo risinājumu
***
pēc garām pastaigām
vai vispār vakarā
sanāksim pie koka galda
un klusēsim
manu vecāku mājoklī
sastiķētā no pliekanības
pa lielam jau zinu kādus vārdus tu teiksi
un izveidoju savu virknējumu galvā
reizumis viņš skaļi klausās
roku un visu alternatīvo
un tas ir vienīgais
ko var līdz galam no viņa saprast
***
turpinājos
un
iešuvu mīlestību sev uz kakla
***
literatūrā neko nesapratu
un visu stundu uzdevu sev jautājumu
kas notiek ar klēpi
kad mēs pieceļamies kājās?
***
turklāt
pret savas dzīves afišu
parasti liekulīgi izturos
un uz pieres tā parasti
ir kā neveiksmīgi nosista
dzīvi beigusi
drozofila
Drosophila melanogaster
un visas pārējās drosophilia
par kurām bioloģijā mācījāmies
(kopumā
man ir bailes
ka tās mušiņas
no augļu pārpalikumiem
reiz sāks knibelēm no manis)
Drosophila
