arhimēda spēks

Mācīšanās nekad nebeidzas, bet skola gan. Laikā, kurā intensīvi rit debates par izglītības sistēmas kvalitāti, STROIKA piedāvā jaunākās paaudzes autoru refleksiju par savu skolas laiku rakstu sērijā “SKOLA 2018“.

Man jāatzīstas jums

Par grēku ko es veicu

Kādas skolas sienās

Pirms gadiem jau desmit–piecpadsmit

(ek, kā novecojam mēs)

Kad tiku es tālāk uz rajona fizikas olimpiādi

Jau mēnešiem pirms tam es gāju

Uz skolu sestdienās, varat iedomāties

Lai Šķēles kundzes pavadā mācītos rēķināt

Es zinu, viņa no manis gaidīja lielas lietas

Reiz pastāstīja manai mammai arī

Ka būtu ģēnijs, ja ne tik slinks – kā jau mēs visi

Nu vienvārdsakot tajā –  olimpiādes – dienā

Piekačāts šokolādes un uzmundrinošiem vārdiem

Es sēdēju skolas solā un skatījos pa logu

Vai neuzkrītoši uz blakussēdētājas roku

Meitenei, kas sēdēja blakus

Ap kaklu bija sarkana šalle

Vai jūs atceraties Ņūtona trešo likumu?

Tas apraksta putnus, kas lido un berzi

Apkārt pārliecinātas pildspalvu skaņas

Un gaiss no atvērtā loga man jauca galvu

Vai varbūt blakussēdētājas smaids un dedzīgais raksturs

Mani pamudināja uz grēcīgām domām

Es neuzkrītoši pārbaudīju žaketes kabatā esošo telefonu

Un pieteicos aiziet uz tualeti – it kā pačurāt

Un detaļās negribu stāstīt, bet īsumā tā –

Es nedabūju pirmo vai otro vai trešo vietu

Es dabūju “atzinību” rajona fizikas olimpiādē

Jo skolas tualetē nekrāpos – es vienkārši masturbēju