zīlniece no andromedas
Žurnāls STROIKA piedāvā multimediju rakstu sēriju “Gaļas Kombināts“. Vairāku eksperimentālu publikāciju garumā tiks iztirzātas jauno autoru sajūtas par nākotni, nezināmo, gaidāmo un savu vietu tajā.
kārtis ar salauztām anime sirsiņām izvelk zīlniece no Andromedas. viņa stāstīs man nākotni. viņas botoksa piepildītās lūpas klāstīs vien patiesību, kamēr viņa glāstīs papīra gabaliņus. telpā aizdegsies vīraka un piepildīs manas aizliktās nāsis, līdz tās atvērsies vien ar pareģojumu. viņas izbalinātie mati būs gaisma, ko es alkstu, un garie gēla nagi būs laipa, pa kuru rikšiem lēkšu, bēgot no šodienas haizivīm, kas ķeras aiz kājām. košļājamā gumijas lode stiepsies istabas rādiussā, un iemānīs mani burbulī. paltraks, kas līdzīgs vecmāmiņas paklājam pie sienas, rakstos griezīsies labirintā, un locījumu pašā vidū būs melnais caurums - matērijas disks, visuma halucinācija.
hamaladambalalammallakap! piecas reizes buramvārdus izdvesīs zīlmiece no Andromedas. tie ir neskaidri saucieni pēc palīdzības. es krēslā sākšu dīdīties kā apmākts katolis, ko eksorcizē. nokritīšu no krēsla un salauzīšu mugurkaulu, bet, paklau, tāda man jau vairs sen nav. un tad kā bezmugurkaulnieks peldēšu zem zīlnieces pēdām, meklējot pilīti ūdens.
“es gribu, gribu, gribu nākotni redzēt. kā tur roboti rušinās manos darbos? vai markuss riva brauks uz eirovīziju? vai zeme degs izmešu kurināta? vai despoti mirs, vai, vai, vai, vau, vau, vau “ - gribulītis babelē un rej
viņa sasauks manu garu, kas nemierīgi kuļas pa veļu pasauli. vai esmu precēta? bet kurš gan tādu ņemtu par sievu - nedaudz naivu un groziņā sasietu. es ceru, ka viņa nav atraitne un viņu nesit mājās (arī ārpus tām). vispār laulība ir kaut kāda nedabiska padarīšana, varbūt pat verdzība. ja kādam iet pie sirds bdsm, aiziet!
zīlniece buras, buras. es gaidu. gaidulīte, grūtniece - ne bērna gaidībās, bet kādas cerības, kāda jauka vārda par mieru, par dievu, par 21. gadsimta brīnumu.
nu, nu, tulīt būs apgaismības vārdi no viņas, zīlnieces no Andromedas. viņa stipri ievelk elpu, kas aizsitas. viņas plaušas ievelk nevis taisnības vārdus, mana gara sacītus, bet gan košļājāmo gumiju. tā ir Hubba Bubba, kas sēž uz viņas ceremoniālā galda, visa aprīta. Haimlih, saturies! ņemu zīlnieci no aizmugures un velku sev klāt no visa spēka. paskats ir amizants kā no Discovery Channel. viņa krekšķ no visa spēka, es esmu vīlusies.
kur ir mana nākotne un kur lai dabū naudu atpakaļ?
