Žurnāls STROIKA piedāvā multimediju rakstu sēriju “Gaļas Kombināts“. Vairāku eksperimentālu publikāciju garumā tiks iztirzātas jauno autoru sajūtas par nākotni, nezināmo, gaidāmo un savu vietu tajā. 

placentas pilnas asinīm

recekļiem

kunkuļiem

graudiņiem

man ir nelabi

pretīgi

bet es ļoti cenšos

skatos mājdzemdības

kā sievietes dzemdē

skaistos baseinos

izrotātos baltām lampiņām

puķu ziedlapiņām

kā tas ir

sajust sava mazuļa galvu

un matus

ieraudzīt asinis ūdenī

tās milzu bailes viņu acīs

kad kaut kas dzīvs vārgi

bet nežēlīgi kārpās

ārā no viņu miesas

izārdot pa vīlēm

vagīnu

var redzēt

tas sāp tik ļoti

kad bērniņš nenāk un nenāk

arī pēc vecmātes satvēriena nenāk

mātei jāgriežas uz visām četrām un jāpamet baseins

viņa kliedz

elš

ārdās

viņa plēsējs

viņa medījums iedzīts stūrī

viņa dzīvība ko dāvināt

viņa dzīvība ko atdot

viņa visvarena

viņa bezspēcīga

viņa viena

un viena viņa vairs nebūs

nekad

tad kunkulītis

guļ uz viņas ādas

it kā nekā nebūtu bijis

taustās ar rociņām

tāda akla rozīnīte

rozā ķirzaciņa

kaulu putriņa ar ādas pārvalku

cenšas pierast ka sācis dzīvi

lēnām žļembā

mātes pietumsušos krūšgalus

līdz asinīm

skatoties visas šīs lietas

es cenšos noskaidrot

vai mana vēlme dzemdēt ir patiesa

nevis tikai absurda bioloģiska nepieciešamība

sociāla konstrukta uzspiesta

baby fever bez sekām un

vēl kaut kādi gudru galvu termini

un tas ir gandrīz neticami

ka man aizvien gribas teikt

viens gan.

manā ledusskapī

nekad neglabāsies placenta

Alise Bogdanova

mūžam māksliniece eksaktajā klasē, literāte baltā halātiņā

Previous
Previous

zīlniece no andromedas

Next
Next

izšķaidītās smadzenes