miers manās mājās
Žurnāls STROIKA piedāvā multimediju rakstu sēriju “Gaļas Kombināts“. Vairāku eksperimentālu publikāciju garumā tiks iztirzātas jauno autoru sajūtas par nākotni, nezināmo, gaidāmo un savu vietu tajā.
Valsts
Ar manu varu rokas nesasien
Ar varu manas domas nesasien
Es cenšos
Kad daru, tad cenšos
Iekļaujiet mani jūsu sabiedrībās
* * *
Labrīt, valsts!
Vai Tev kaut kas jauns?
Vai ir kaut kas, kas man jāzin
Labrīt, valsts!
Ne jau tāpat vien
Es vēlos būt tik brīvs
Ne jau tāpat brīvs es vēlos būt
Brīvs jūras malā.
* * *
Pīlādžu apskautās rokās. Vējš, kas purina koku zarus, lapām saskaroties un izveidojot skaņu. Bērnībā, mamma lika mani šūpulī zem garām, garām apsēm. Diemžēl, kad paaugos ome palūdza kādam rabotņikam tās nozāģēt, jo likās, ka lielā vējā uzgāzīsies uz mājas. Tā izzuda viena no bērnības vietām. Zeme gan vēl nav nopārdota. Vēl ir iespēja pagulēt zālē, tikai skats paveras ne vairs uz koku zariem, bet zilu vannu ar baltām putām. Lapotņu skaņa liekas ir viss, kas vajadzīgs cilvēkam.
Kad tu pēdejo reizi gulēji zem koka?
Atceries, toreiz, kad mūsu baltās lapas saskārās. Tas bija silti un mierīgi. Bet miers, tas nav uz ilgu - šķiet tā nemaz dabā nav iekārtots. Kā Salvadors Dalī bieži min savos darbos, ir kāda nepārtraukta, nerimstoša sajūta. Šķiet, manu mieru aplaupa kāds. Kā skudra, kas nes savu laupījumu uz dzimti, vai kaijai aplaupot jūras krastus.
Atceries, toreiz, Liepājā, kur mūsu bohēma laikam bija par skaļu. Pie manām padomju laika durvīm kāds klauvēja un tie nebija kaimiņi. Labi, gan, ka viņi saprata, ka esam jauni un smaidīgi. Toreiz kagors stalti, nu cik stalti, centās nostāvēt uz melnā galda pie Džimija Hendriksona. Nākamā dienā, pulkstens astoņos, bija jāierodas uz kompozīju & skicēšanu.
Paskicējam kurpju dizainus, pēc tam devāmies uz latviešu valodu, lasījam tautu pasakas. Kad pienāca vakars, saulrietus gājam baudīt pie jūras. No jūras atpeldēja zelta zaldātiņš. Viņš gan bija tik naivs un tīrs kā stikla glāzē ieliets ūdens. Ar laiku zaldātiņu apvija meža vītnes - bet tā laikam notiek ar mums visiem.
